Norvēģu pētījums atklāj, ka astma ir sastopama trīs reizes biežāk starp personām, kuru tēvi viņu bērnībā smēķējusi, atšķirībā no tiem, kuru tēviem nebija šāda ieraduma.
Ir labi zināms, ka vide, kurā atrodas māte spēlē atslēgas lomu bērna veselībā. Lai nu kā, nesenais pētījums, kurā piedalījās vairak kā 24,000 cilvēku, norāda, ka to pašu var attiecināt arī uz tēviem.
"To tēvu, kas smēķēja tikai pirms bērnu ieņemšanas,pēcnācējiem tika novēroti trīs reizes vairāk astmas gadījumu, nekā tiem, kuru tēvi nekad nebija smēķējuši," saka profesore Sesīlija Svanesa no Starptautiskā Veselības Centra, Globālās Sabiedrības Veselības un Bērnu Aprūpes nodaļas, Bergenas Universitāte.
Agra smēķēšanas uzsākšana palielina risku
Pētījums atklāj, ka agrīna tēvu smēķēšana, ka arī ilgstoša smēķēšanas pirms bērna ieņemšanas palielina viņu bērnu agrīnās nealerģiskās astmas gadījumus. Tas atkarīgs arī no izsmēķēto cigarešu skaita un nesmēķētāja stāža jeb gadu skaita pēc smēķēšanas atmešanas.
"Visaugstākais astmas risks bija bērniem, kuru tēvi sākuši smēķēt pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas. Interesanti, ka laiks pēc smēķēšanas atmešanas un pirms bērna ieņemšanas netika atsevišķi saistīts ar pēcnācēju astmas gadījumiem," saka Svanesa.
Smēķējoši tēvi var iespaidot bērna gēnus
Attiecībā uz mātes smēķēšanu, šis pētījums atklāja, ka vairāk astmas gadījumu ir pēcnācējiem, kuru mātes smēķējušas grūtniecības laikā, kas ir saskaņā arī ar iepriekšējiem pētījumiem šajā jomā, savukārt, mātes smēķēšanas pirms grūtniecības ietekme uz šiem gadījumiem netika identificēta. Atšķirība sastāv tajā, ka tēva smēķēšana ietekmē bērnu caur vīrieša sēklas šūnām.
"Visiem zināms, ka smēķēšana izraisa ģenētiskus un epiģenētiskus spermatozoīdu bojājumus, kas tiek nodoti pēcnācējiem un potenciāli izraisa attīstības anomālijas," skaidro Svanesa.
Tāpat zināms, ka mātes uzturs, hormonālais fons un psiholoģiskā vide pastāvīgi maina bērna orgānu struktūru, šūnu atbildi un gēnu izpausmes. Tomēr tēva dzīvesveids un vecums atspoguļojas molekulās, kas kontrolē gēnu funkcijas.
"Arvien acīmredzamāki kļūst epiģenētiskās programmēšanas mehānismi, kas atklāti dzīvnieku izpētes gaitā. Kā arī jautājums, vai un kā tēva vide pirms bērna ieņemšanas var iespaidot nākamo paaudžu veselība," saka Svanesa.
Metināšanas radītie dūmi palielina risku
Svanesa un viņas komanda izpētīja arī to, vai metināšanas radītie dūmi iespaido pēcnācēju astmas risku, īpaši fokusējoties uz tēviem pirms bērna ieņemšanas.
Pētījums atklāj,ka tēvu, kas elpojuši metināšanas radītos dūmus, pēcnācējiem bija paaugstināts astmas risks, pat ja metināšanas dūmi elpoti vēl pirms bērna ieņemšanas. Smēķēšana un metināšanas darbu veikšana arī atsevišķi palielina pēcnācēju astmas risku.
"Smēķēšana pēc pubertātes vecuma sasniegšanas vai metināšanas radīto dūmu ieelpošana ir visvarīgākie pēcnācēju astmas riska rādītāju ietekmes faktori , saka Sesīlija Svanesa.